Kā izvirzīt mērķus?

No rīta pamodos un domāju: “Kā negribas celties! Vēl nedaudz pagulēt. It kā kārtīgi izgulējos – veselas 10 stundas, bet tik ļoti gribas pagulēt vēl!” Pēc stundas prātā nāk doma: “Kā gribas lēnām padzert tēju. Lai neviens netraucē. Tikai nedaudz, kādu stundiņu vai divas. Žēl, ka saule ārā nespīd, tad noteikti būtu labāka diena! Kaut vīrs atkal uzņemtos rūpes par māju un bērniem!”

Kas vainas šai domai? Vai ir slikti gulēt pārāk ilgi? Vai ir slikti gribēt paslinkot? Vai ir slikti gribēt, lai ārējie apstākļi ir tādi, kas uzlabo manu garastāvokli? Vai ir slikti gribēt, lai kāds cits uzņemas rūpes par ģimenes pienākumiem?

Daudz kompromitējošu jautājumu. Un es nojaušu, ka Tu domā: “Vai tad dažreiz šādi nevar?” Uzreiz jautājums – cik bieži var? Un jautājums – ko iesākt, ja tā gribas katru dienu?

Es esmu par to, ka diena sākas lēnām, bez steigas. Tomēr tas nav tas pats, kas sākt dienu bez jēgas, priecīgas domas, mērķa piedzīvot ko jaunu un pilnvērtīgi izbaudīt katru dienu!

Nav viennozīmīgas atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem. Un tas ir labi, jo cilvēks ir fantastiska būtne ar sarežģītu smadzeņu darbību! Nospraužot mērķi, mūsu smadzenes ieliek mentālu bildi, it kā mēs šo mērķi jau būtu sasnieguši. Vienalga, vai tā ir vīzija par rītdienu, vai dzīvi pēc 20 gadiem, vai tas ir mazs sasniegums, vai liels.

Zinātnieki apgalvo, ka, domājot par nākotni un vizualizējot dzīves mērķus, nav atšķirības starp to, ko mēs gribam nākotnē un to, kas mums ir šobrīd. Ja mēs nesasniedzam nosprausto un vizualizēto, tad smadzenes to uztver tieši tāpat, it kā mēs kaut ko būtu zaudējuši! Tad varbūt mērķus nemaz nevajag izvirzīt?

No otras puses, mūsu ķermenis ražo dopamīnu (tas ir neiromediators (neurotransmitter), kas palīdz kontrolēt smadzeņu gandarījuma/apbalvojuma un baudas centrus) brīžos, kad mēs aktīvi strādājam pie savu mērķu sasniegšanas. Tieši tad mēs kļūstam laimīgāki, iedvesmotāki un veselāki.

Mērķus viennozīmīgi vajag, bet tie nedrīkst būt ne pārāk mazi, ne arī pārāk lieli. Ja tie būs pārāk mazi, tad nebūs baudas sajūtas, tos sasniedzot. Taču, ja mērķi būs pārāk lieli, gaidāma izteikti liela vilšanās gadījumā, ja tos neizdosies sasniegt.

Tur arī ir visa atbilde. Nav viena standarta visiem (iestādīt koku, izaudzināt dēlu, nosist čūsku). Mēs katrs esam sava personība ar savu pieredzi, audzināšanu, iedzimtām īpašībām un vēlmēm. Visa mūsu būtība tik ļoti atšķiras vienam no otra, tieši tāpēc rodas atšķirīgas vajadzības laimei. Viens alkst kļūt par miljardieri, otrs par sava dzīvokļa īpašnieku pēc 30 gadiem. Abi mērķi ir vienlīdz pieņemami diviem dažādiem cilvēkiem.

Man labpatīk domāt, ka mēs visi piedzimstam, lai kaut ko šajā dzīvē iemācītos. Vai mēs šeit esam 30 gadus, vai 120 gadus, katram no mums ir kas tāds, kas jāizpilda, lai dotos tālāk, atstājot ko vērtīgu un paliekošu pēcnācējiem. Man dažreiz patīk iztēloties, ka mana apziņa sastāv no desmitiem dažādu dzīvju. Katru reizi, nonākot šeit, uz zemes, es sev nospraužu jaunas lietas, ko apgūt, ieliekot sevi jaunā dzīvē un izdzēšot pilnīgi visu atmiņu par to, kas ir bijis pirms tam. Tad nu es te sēžu un domāju, ko gan es gribēju iemācīties un kāpēc sev izvēlējos tieši šādus apstākļus.

Ir ļoti daudz materiālu un veidu, kā noteikt savus mērķus. Lūk, kādus mērķus es iesaku noteikt:

• Vismaz vienu 25 gadu mērķi, vīziju, misiju;
• Visas dzīves mērķi jeb to, kas tad ir tas, ko galu galā dzīves laikā vēlies sasniegt;
• 2-3 mērķus, ko vēlies sasniegt 10-25 gadu laikā (māja, karjera, spējas);
• 5 gadu mērķi (vienu vai vairākus);
• Šī gada mērķi. 

Rūpīgi analizējot, var sanākt sarežģīta struktūra ar 300+ dažādiem mērķiem, kur katram ir datumi, mērījumi, apakšmērķi un uzdevumi, kas var novest pie izdegšanas. Mans uzdevums šajā rakstā nav izklāstīt visu par to, kā strukturizēt un izpildīt mērķus. Vairāk es vēlos vērst uzmanību tam, ka mērķu izvirzīšana ir svarīga. Lielisks veids, kā sākt mērķu noteikšanu un sasniegšanu – definēt vismaz 5 aktīvus dzīves mērķus, ko vari sasniegt gada laikā, un katru nedēļu veikt darbības, lai katru no tiem pavirzītu uz priekšu!

Atgriežoties pie stāsta par rītu, kad gribas pagulēt vēl ilgāk, kā arī gribas, lai apkārtējie apstākļi pielāgojas man – uzskatu, ka tā var reizi pa reizei, un pat vajag! Bet ikdienā šāda sajūta raisa jautājumus par to, kāpēc es izvēlos mazāk laika pavadīt šeit un tagad.. Man patīk tie rīti, kad pamostos un gribu celties, lai sāktu dienu. Jo šodiena ir kārtējā diena, kad izpildīšu lietas, lai izdzīvotu priekpilnu dienu.

Mans ieteikums ir mosties ar domu, ka šodien būs ar enerģiju pildīta diena, jo es sasniegšu jaunas lietas! Tas jau ir vesels, liels un nozīmīgs mērķis.

Ja vēlies uzzināt vairāk par dzīves mērķiem un to plānošanu, noteikšana un realizēšanu, iesaku pieteikties e-pastam, kur saņemsi padziļinātu informāciju par šo tēmu, apmācību, kā apjaust savas vēlmes un sakārtot tās, kā arī vairākus uzdevumus, kas ļaus praktiski veidot savas dzīves plānu. Tieši tādu, kā vēlies Tu! Lai pieteiktos e-pastam, dodies šeit.